Izrāde par nesarunāšanos. Iespējams, ka krūts vēža pacientes nav saņēmušas pilnvērtīgu atbalstu informācijas trūkuma dēļ (pārpublicēts no manabalss.lv)

Jautājums par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm steidzamā kārtā tiks iekļauts nākamajā Saeimas plenārsēdē ar rekomendāciju to nodot tālāk Sociālo un darba lietu komisijai.

Tā trešdien, 13. janvārī, vienprātīgi nolēma Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Ļoti asu retoriku no politiķu puses izraisīja pieaicinātā Nacionālā Veselības dienesta (NVD) pārstāvja komentāri par pašreizējo situāciju šai jomā.

Iniciatīvu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm" virzībai Saeimā no tās sākotnējā autora ir pārņēmusi biedrība "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls". Tās pārstāve Edīte Kalniņa komisijas sēdē norādīja, ka Latvija ir vienīgā valsts ES, kurā šādas operācijas netiek finansētas.

Par to NVD pārstāvis pauda neizpratni, jo Latvijā valsts jau apmaksā krūts rekonstruktīvās operācijas. Piemēram, 2019. gadā ir bijušas 115 šādas operācijas. Tiesa, pacientēm ir pašām jāpērk nepieciešamie implanti, kas maksā ap 450 eiro, un Veselības ministrija finansējumu arī tam ir iekļāvusi prasībā Finanšu ministrijai kā prioritāru. Pagaidām tas "stāv rindā", jo nozarē par pašu prioritārāko ir izvirzīts mediķu atalgojuma jautājums.

Iniciatīvas pārstāve E. Kalniņa uz to atbildēja, ka ir īpaši meklējusi oficiālu informāciju par attiecīgu valsts finansējumu, un publiski tas nav pieejams. "Es pārlapoju visus publiski pieejamos resursus un neguvu apstiprinājumu par šāda finansējuma pieejamību," viņa sacīja.

Deputāts un ārsts Andris Skride (A/P) savukārt pateicās par iniciatīvas izveidi un iesniegšanu, jo "tāda jau sen bija nepieciešama". Viņš uz kādu medicīnas jomas kolēģi, kurš pirms vēlēšanām ir teicis tieši to – " Andri, lūdzu, cīnies, lai krūšu rekonstrukcija onkoloģijas pacientēm Latvijā būtu valsts apmaksāta". Proti, ja šāds finansējums ir, tad par to nezina pat šīs jomas profesionāļi, tāpēc iniciatīva pēc A. Skrides domām Saeimā ir jāizskata steidzami un jānoskaidro visas ar to saistītās problēmas, sākot ar ārstu un pacientu informēšanu un beidzot ar pilnvērtīgu šāda finansējuma pieejamību visā krūts vēža diagnožu spektrā.

Viņš arī piekrita, ka Latvija tiešām ir vienīgā ES valsts, kurā par šo jautājumu – valsts finansējumu rekonstrukcijas operācijām – acīmredzami tomēr nav skaidrības. Tāpēc A. Skrides arī apņēmās šo kolektīvo iesniegumu eventuāli iekļaut viņa vadītās Sociālo un darba lietu komisijas darbā.

Mandātu komisijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule (NA) summējoši secināja, ka šī ir "izrāde par nesarunāšanos", un ka nepietiekamas komunikācijas dēļ ne politiķi, ne nozares profesionāļi nav lietas kursā par to, ka šādā būtiskā jautājumā vispār ir valsts finansējums. Jādomā, ka tas līdz šim nav bijis pilnvērtīgi zināms arī attiecīgo diagnožu pacientēm. Tā var spriest arī pēc E. Kalniņas komentāra.

NVD par to reflektēja, ka "nav jau tā, ka valsts tiešām 100% pacientu to apmaksātu. Nesakām, ka tīri tehnisku problēmu nav."

Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Ilmārs Dūrītis (A/P) sēdē secināja, ka šīs diskusijas pamats nav jautājums par apmaksāšanu, kas principā ir jau spēkā, bet par indikācijām, pēc kurām valsts finansējums operācijām ir jāsaņem. "Jautājums būtu jāskata pēc tā, vai nevajadzētu paplašināt diagnožu skaitu, kurās rekonstrukciju apmaksā." Arī tas tad acīmredzot turpmāk būs Sociālo lietu komisijas darba kārtībā saistībā ar šo kolektīvo iesniegumu – noteikt pilnvērtīgu un iekļaujošu krūts vēža diagnožu spektru, lai noteiktu arī tiešām aptverošu rekonstrukcijas operāciju finansējumu.

Saskaņā ar biedrības "Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls" datiem, krūts vēzis Latvijā ir izplatītākais priekšlaicīgas nāves cēlonis sievietēm darbspējīgā vecumā. Ar to saslimst līdz par 1200 sievietēm gadā, un rekonstrukcijas operācijas varētu būt nepieciešamas līdz 150 pacientēm gadā. Ārvalstu statistika liecina, ka valsts finansējums rekonstrukcijas operācijām ievērojami uzlabo arī krūšu skrīningu, kas ir būtisks saslimšanas agrīnai noteikšanai. Latvijā šis skrīnings ir ļoti zemā līmenī, un prasītais risinājums paredzami uzlabotu arī to.

Tāpat E. Kalniņa norādīja, ka krūšu rekonstrukcijas nerisināšana pacientēm laika gaitā rada mugurkaula problēmas. Arī šis ir vērā ņemams saistītais aspekts

Lasiet vairāk šeit: https://manabalss.lv/i/1814#news

Biedrība virzīs "ManaBalss" kolektīvo iesniegumu par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm

2021. gada 13.janvārī biedrība pārstāvēs un LR Saeimā turpinās virzīt kolektīvo iesniegumu "Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm", ko parakstījuši portālā “ManaBalss” jau 12 190 iedzīvotāju.

Daži fakti:

Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kur krūts rekonstrukcija pēc krūts vēža ārstēšanas un operācijas netiek finansētas no valsts budžeta.

Latvijā krūts rekonstrukcijas programma tika pārtraukta 2009. gadā un nav atjaunota.

Katru gadu Latvijā  saslimst ap 1100 – 1200 sieviešu.

Krūts vēzis ir galvenais nāves iemesls sievietēm darbspējīgā vecumā.

2020. gadā krūts vēža skrīningam ir atsaukušās tikai 28% sieviešu. Šobrīd to ietekmē arī Covid-19 situācija.

Krūts rekonstrukcija ir viens veids, kā pacienti reabilitēt un atgriezt pilnvērtīgā dzīvē. Tas atrisina daudzus psihoemocionālus un fizioloģiskus procesus, kas notiek, ja sievietei krūts netiek atjaunota.

Pētījumi rāda, ja valstī ir pieejama krūts rekonstrukcija, arī atsaucība uz skrīningu ir daudz augstāka.

Latvijā gada laikā krūts rekonstrukcija pēc operācijas būtu nepieciešama 100-150 gadījumos. Tas ir aktuāli sievietēm vecumā no 30 - 60 gadiem (Jānis Eglītis, Veselības ministrijas galvenais speciālists onkoloģijā un ķīmijterapijā).

Pēc biedrības aplēsēm krūts rekonstrukcijas programmai gadā būtu nepieciešami 375 000 EUR.

Biedrība aicina lēmumu pieņēmējus ieklausīties 12 190 iedzīvotāju balsīs un atjaunot Latvijā krūts rekonstrukcijas programmu un paredzēt ikgadējo finansējumu programmai. 

Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centru uzsāk komercdarbības kursu nevalstiskajām organizācijām

Lai mazinātu COVID-19 epidēmijas ietekmi un stiprinātu Latvijas pilsonisko sabiedrību un iedrošinātu attīstīt uzņēmējdarbību, īstenojot paša radītu biznesa ideju 2021. gada 19. janvārī pulksten 17.00 platformā Zoom ar ievadsemināru tiks uzsākts īpašs komercdarbības tiešsaistes kurss.

Kursa saturs radīts Rīgas Tehniskās universitātes Tālmācības studiju centrā sadarbībā ar ar Apvienotās Karalistes uzņēmumu “Cable & Wireless” un Tartu Universitāti. Kopā ar Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu tas papildināts un pielāgots nevalstisko organizāciju un to klientu vajadzībām, kā arī norisei sociālās distancēšanās apstākļos.

Mācības ritēs desmit nedēļas, sešas nedēļas dalībniekiem piedaloties semināros otrdienās no pulksten 17.00 līdz 18.30 ( ar papildus pusstundu jautājumu uzdošanai) Zoom platformā, kā arī sev vēlamā laikā individuāli apgūstot zināšanas 2-4 stundas ik nedēļu no materiāliem e-studiju vidē Moodle un diskutējot ar citiem kursa dalībniekiem un ekspertiem. Biznesa idejas mēneša garumā var attīstīt individuāli un pāros.

Kursi ir bezmaksas. Dalībnieku skaits ir ierobežots. Apstiprinātie kursa dalībnieki saņems informāciju e-pastā ar saiti uz Zoom semināru.

Lai uzzinātu vairāk par mācībām, ieskaties šeit – https://docs.google.com/document/d/1V4z7OnKFkvaKqmBu727OW0iojHp-9y4zfsu1lQBTk3Q/edit?usp=sharing

Reģistrēties dalībai bezmaksas kursā var šeit - https://ej.uz/komercdarbibaskurss

Vairāk informācijas:

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls, e-pasts: ineta.ielite@rtu.lv

Malda Avramenko no Latvijas pretendē uz Eiropas Gada sievietes 2020 titulu

Par īpašu iniciatīvu un darbu vietējo iedzīvotāju labklājības veicināšanā Ventspils romu mediatore, romu ģimeņu un bērnu aktīviste Malda Avramenko ir izvirzīta Eiropas Gada sievietes 2020 titulam nominācijā “Sieviete darbībā”. Apbalvošanas ceremonija notiks 2.decembrī pulksten 16.00 Briselē un tiks translēta tiešsaistē.

Maldu Avramenko Eiropas Gada sievietes titulam izvirzīja Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls sadarbībā ar Eiropas Kustību Latvijā, kas pārstāv konkursa rīkotājus mūsu valstī.

“Pirmo reizi sieviete no Latvijas ir iekļuvusi finālistu sarakstā Eiropas Gada sievietes titulam līdzās tādām ievērojamām figūrām kā Baltkrievijas opozīcijas vadītāja un cilvēktiesību aktīviste Svjatlana Cihanouska un britu IT jomas uzņēmēja, uzņēmumu “Entrepreneur First” un “of Code First Girls” līdzdibinātāja Alise Bentinka (Alice Bentinck), un tas mums ir ļoti nozīmīgs notikums,” atzīst Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja.

“Malda ar savām zināšanām, pieredzi un neatlaidību ir panākusi daudzu romu ģimeņu dzīves uzlabošanos, - bērni mācās alfabētu, iet skolās, ģimenēm ir dzīvokļi. Malda Avramenko ir izveidojusi un vada romu sadarbības tīklu Ventspils pašvaldībā, viņa ir ieguvusi gan savu tautiešu, gan pašvaldības iestāžu, skolu vadības un sociālā dienesta uzticību, Ventspilī viņu respektē,” Maldas Avramenko darbību raksturo Inete Ielīte.

Maldas Avramenko sniegtais atbalsts aptver vismaz 45 romu ģimenes, kurās katrā aug 4 vai 5 bērni. Sākoties Covid-19 uzliesmojumam, Malda palīdzēja nodrošināt 30 romu ģimenēm mācībām nepieciešamos datorus. Viņa nebaidās iet pie cilvēkiem un nekalpo burtam, bet strādā pēc sirdsapziņas. Maldas darba diena nebeidzas arī sestdien vai svētdien. Augsta taisnīguma izjūta viņā apvienojas ar neatlaidību un principialitāti. Malda ir virzītājspēks, lai Latvijā taptu romu sieviešu un meiteņu interešu aizstāvības nevalstiskā organizācija.

Eiropas Gada sievietes balva 2020 tiks pasniegta četrās kategorijās “Sieviete darbībā”, “Sieviete pie varas”, “Sieviete biznesā” un “Sieviete jauniešu aktīvismā”. Balvu pasniedz Starptautiskā Eiropas kustība un Eiropas Sieviešu lobijs, lai godinātu sievietes, kas iedzīvina Eiropas vērtības un aizstāv sieviešu tiesības. Malda Avramenko ir viena no trīs pretendentēm uz Eiropas Gada sievietes titulu nominācijā “Sieviete darbībā”. Pārējie finālisti šajā nominācijā ir rakstniece un māksliniece Marianna Abdulkarima (Maryan Abdulkarim) un Eiropas Medicīnas māsu federācija (European Federation of Nurses Associations), ko Latvijā pārstāv Latvijas Māsu asociācija.

Romu apmeklētāju pieņemšanu Rīgas NVO namā uzsāk Rīgas romu mediatore

Kopš 2020. gada 4. novembra ar Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla atbalstu Rīgas NVO namā Ieriķu ielā 43A tiek nodrošināta regulāra romu mediatora apmeklētāju pieņemšana. Romu mediatore Marta Paņko pieņems apmeklētājus katru trešdienu un ceturtdienu, izņemot svētku dienas, laikā no 10.00 līdz 14.00 Rīgas NVO nama 109. telpā. Pieteikšanās vizītei pa tālruni 28949554.

Romu mediatora galvenais uzdevums ir veicināt un nodrošināt sadarbību starp romu ģimenēm un pašvaldības iestāžu, kā arī valsts aģentūru speciālistiem tādās jomās kā izglītība, sociālie jautājumi, nodarbinātība, bērnu tiesības u.c. Romu mediators palīdz apzināt romu situāciju un problemātiskos jautājumus vietējā līmenī, un, sadarbībā ar pašvaldības sociālo lietu pārvaldes, izglītības pārvaldies un citu iestāžu pārstāvjiem, atrast atbilstošus risinājumus, lai veicinātu sociālā un nabadzības riskā nonākušo romu integrāciju un sociālo iekļaušanu vietējā līmenī. Turklāt romu mediators vienkāršā, romiem saprotamā valodā regulāri informē vietējos romu iedzīvotājus par dažādām sociālā atbalsta iespējām, kā arī motivē romus izglītoties, iesaistīties darba tirgū, un kultūras un jauniešu pasākumos. 

Romu sievietes nodibina savu tiesību aizstāvības NVO

2020. gada 31. oktobrī, sanākot klātienē un virtuāli, notika dibināšanas sanāksme romu sieviešu un viņu draugu nevalstiskajai organizācijai. Kā biedrības mērķi tika izvirzīti sekojoši - veicināt romu sieviešu līdzdalību sabiedrības dzīvē, celt romu sieviešu kapacitāti, atbalstīt profesionālajā izaugsmē un karjeras veidošanā, veicināt romu ģimeņu labklājību un iesaisti darba tirgū un izglītības apguvē,  sadarboties ar līdzīgām organizācijām Latvijā, ES dalībvalstīs un citās valstīs, piedalīties sabiedrības integrācijas, izglītības un sociālās un citu nozaru politiku veidošanā un veicināt  sieviešu pārstāvniecību lēmumu pieņemšanas procesos starptautiskā, nacionālajā un vietējā līmenī. Kā prioritārie uzdevumi tika ieskicēti sekojoši -  romu skolotāja palīga jautājuma virzīšana Saeimā.,  romu kā sociālā riska grupas iezīmēšana valsts politikās un ES finansējuma piešķīrumiem un  romu sieviešu atbalsta punkta izveide Rīgā.

Romu sievietes tiekas ar LR Saeimas priekšsēdētājas biedri Dagmāru Beitneri-LeGallu

2020. gada 30.oktobrī romu sievietes no Rīgas, Ventspils un Jelgavas tikās tiešsaistē ar LR Saeimas priekšsēdētājas biedri Dagmāru Beitneri-LeGallu un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāju Artusu Kaimiņu, lai dotu ieskatu aktuālajās romu sieviešu, bērnu un ģimeņu vajadzībās. Būtisks jautājums ir skolotāju palīgi ar romu valodas zināšanām skolās, kurās ir liels skaits romu bērnu, lai sekmētu latviešu valodas apguvi, palīdzētu bērniem saņemt psihologa, sociālā pedagoga atbalstu. Augstākās izglītības prasības skolotāju palīgiem ir barjera atbilstošu kandidātu piesaistei. Rīgas romu pārstāve norādīja uz kritisko situāciju un iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem romu ģimenēs ar bērniem Rīgā - dzīvesvietas un pārtikas trūkums, izglītības pieejamība bērniem. Deputāti apņemās būt atbalsts romu sievietēm, uzrunājot atbildīgās ministrijas un Rīgas Domi situācijas risināšanai. Biedrība savukārt risina pārtikas paku pieejamību ģimenēm ar bērniem sadarbībā ar Samariešu apvienības programmu "Paēdušai Latvijai" un konsultāciju telpas izveidi NVO namā romu mediatorei Rīgai. 

Dalībnieces saņēma arī laba vēlējumus romu sieviešu tiesību aizstāvības NVO dibināšanas sapulcei 31. oktobrī. Savukārt 2021. gada februārī romu sievietes ir aicinātas veidot romu sieviešu forumu LR Saeimā. 

Latvijas nominācija Eiropas Gada sievietes balvai 2020

Esam nominējuši Maldu Avramenko, Romu mediatori Ventspilī, Eiropas Gada sievietes balvai 2020. Malda Avramenko veic romu mediatora funkcijas – ir starpnieks starp savu tautiešu vajadzībām un iestāžu pretimnākšanu vai norobežošanos. Ar savām zināšanām, pieredzi, neatlaidību, ieklausoties romu vajadzībās un sadarbības prasmēs viņa ir panākusi būtisku progresu darbā ar Romu ģimenēm un bērniem Ventspilī. Ar skolu vadību, sociālo pārvaldi un pārējām iestādēm ir izveidojusies laba sadarbība – Maldu Avramenko Ventspilī respektē. Malda kā uzvilkts pulkstenis precīzi, lietišķi un neatlaidīgi cenšas no bezcerības izvilkt vismaz romu bērnus, ja lielajiem vairs nevar palīdzēt. Viņas sniegtais atbalsts aizsniedz vismaz 45 romu ģimenes, katrā 4-5 bērni. Covid-19 laikā viņa nodrošināja datorus mācību procesam 30 romu ģimenēm ar bērniem. Viņa nebaidās iet tur, kur pat policisti izvēlas neiet, un nekalpo burtam, bet strādā pēc sirdsapziņas. Viņas darba diena nebeidzas arī sestdien vai svētdien. Augsta taisnīguma izjūta viņā apvienojas ar neatlaidību un principialitāti. Malda ir virzītājspēks, lai taptu romu sieviešu un meiteņu nevalstiska organizāciju viņu interešu aizstāvībai.

Eiropas Gada sievietes balvu katru gadu pasniedz Eiropas Kustība un Eiropas Sieviešu lobijs, lai godinātu sievietes, kas cenšas iedzīvināt Eiropas vērtības un aizstāv sieviešu tiesība savā profesionālajā darbā vai privāti. 

Vēršam uzmanību uz sieviešu situāciju un vardarbību pret sievietēm Baltkrievijā

Biedrība “Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls” Valdes priekšsēdētāja un Eiropas Sieviešu lobija Valdes locekle Inete Ielīte:

“Mēs sekojam līdzi situācijai Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām un sieviešu stāvoklim tajā. Mēs esam noraizējušās par sieviešu drošību Baltkrievijā. Mēs aicinām Latvijas Prezidentu, valdību, starptautiskās institūcijas aicināt Baltkrievijas valdību ievērot cilvēktiesības un starptautiskos aktus, ko Baltkrievija apņēmusies ievērot.  

Mūsu sadarbības partneres – sieviešu NVO aktīvistes un jaunās feministes – ziņo, ka vēlēšanas nav bijušas godīgas un taisnīgas, kandidātēm-sievietēm nav bijusi iespēja īstenot priekšvēlēšanu kampaņu un ir bijuši nozīmīgi pulcēšanās un vārda brīvības ierobežojumi. Ir aizturētas sievietes – miermīlīgas protestētājas (piketu dalībnieces), NVO aktīvistes, žurnālistes. Aizturētās sievietes ir piedzīvojušas policijas un militārpersonu vardarbību – fizisku un pat seksuālu. 

Kopā ar Eiropas Sieviešu lobija dalīborganizācijām, īpaši Rumānijas Sieviešu lobiju, Portugāles sieviešu tiesību platformu, Austrumu-Rietumu tīklu Polijā, Igaunijas Sieviešu asociāciju apaļo galdu, Starptautisko sieviešu aliansi un Eiropas Sieviešu migrantu tīklu, mēs aicinām veidot demokrātisku Prezidenta vēlēšanu procesu, nodrošināt aizsardzību sievietēm – kandidātēm, kā arī viņu vēlētājām un atbalstītājām un esam uzrunājuši Eiropas Savienības institūcijas sniegt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un konkrēti sieviešu tiesību aizstāvības nevalstiskajām organizācijām Baltkrievijā.

Esam sazinājušās ar mūsu ilggadējām sadarbības partnerēm Baltkrievijā un viņas norāda, ka īpaši būtiski ir sieviešu tiesību aizsardzības infrastruktūras izveide – psiholoģiskā un tiesiskā palīdzība, atbalsts upuriem un patversmes sievietēm. Šim mērķi ir nepieciešams Eiropas Komisijas un dalībvalstu finansiālais atbalsts. Sieviešu NVO aktīvistes norāda, ka šobrīd Baltkrievijā pietrūkst juridiskais atbalsts sievietēm, kas cietušas no vardarbības, ir maz kvalificētu juristu, kas spēj palīdzēt un tie ir lielākoties maksas pakalpojumi.  Aicinām arī Latvijas valdību pārliecināties, ka piešķirtais finansējums pilsoniskai sabiedrībai, patiesi nonāk līdz tiesību aizstāvības NVO un arī sieviešu tiesību aizstāvības NVO.

 Mēs esam domās kopā ar mūsu baltkrievu kolēģēm un visām Baltkrievijas sievietēm. Mēs sekosim līdzi baltkrievu sieviešu situācijai un ticam uz pozitīvu demokrātisku vērtību uzvaru.”

 

Īstenots seminārs romu sievietēm

40 dalībnieces tikās Rīgā ar mērķi izveidot plašāku sadarbības tīklu, lai veicinātu romu sieviešu kapacitātes stiprināšanu Baltijas valstīs, tai skaitā izmantojot digitālās tehnoloģijas, un iesaistīt Latvijas un Lietuvas romu sievietes dialogā un sadarbībā praksē ar sieviešu organizācijām. Seminārs notika ar Kultūras ministrijas atbalstu un ir līdzfinansēts ES programmas "Tiesības, vienlīdzība un pilsonība" ietvaros.

https://www.km.gov.lv/lv/integracija-un-sabiedriba/romi/projekti-un-pasakumi/latvijas-romu-platforma-iii/seminars-romu-sieviesu-kapacitates-stiprinasanai-un-lidzdalibas-veicinasanai#gsc.tab=0

Mums ir jauna mājas lapa

Laipni lūdzam mūsu jaunajā mājas lapā. Turpmāk šeit būs izvietota informācija par Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu.