Apvienot Latvijas sieviešu organizācijas vienotā sadarbības tīklā
Sekmēt sieviešu tiesību un interešu aizsardzību

01.07.2021.

Pirmie redzamie panākumi sadarbībā ar valsts pārvaldi, sieviešu NVO tīkls turpina kampaņu krūts rekonstrukcijas atbalstam

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls sadarbībā ar pacientu organizācijām, ārstiem un medicīnas darbinieku organizācijām, kopā ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu vienojušies par valsts atbalstu krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai.

12 755 Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu “Par valsts finansētām rekonstrukcijas operācijām krūts vēža pacientēm” šī gada pavasarī jau vienbalsīgi atbalstīja Saeimas sociālo un darba lietu komisija. Tagad, pēc sadarbībā atrastā risinājuma, politikas iniciatīva nonāks Finanšu ministrijā, pēc tam valdībā un Saeimā.

2022., 2023. un 2024. gada budžetā plānots atvēlēt 662 580 euro ik gadu, turpinot finansējumu pēc šī perioda beigām kā daļu no valsts veselības budžeta.

Katru gadu Latvijā pie ārstiem nonāk vairāk nekā 200 sievietes ar diagnozi “krūts vēzis”. Ja nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, tad vai kopā ar to vai pēc papildus ārstēšanās kursa, daļai sieviešu pilnvērtīgas dzīves kvalitātes atjaunošanai nepieciešams veikt krūts rekonstrukciju. Turklāt vairāk nekā divi tūkstoši sieviešu, kas jau iepriekšējos gados uzveikušas krūts vēzi un kam veikta krūts mastektomija, tagad gaida savu kārtu krūts rekonstrukcijai, tā kā jau kopš 2009.gada krīzes šīm operācijām valsts budžeta nauda tika gandrīz pilnībā noņemta un “pazuda” kopējā veselības budžetā.

Šobrīd vēža pacientes ir cerību pilnas, jo Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla pārstāves, regulāri tiekoties ar Veselības ministrijas (VM) pārstāvjiem, vienojušās par vairākām būtiskām lietām krūts rekonstrukcijas programmas atjaunošanai un sakārtošanai: pirmkārt, valsts veselības budžetā tiks īpaši iezīmēti līdzekļi krūts rekonstrukcijas mērķprogrammai; otrkārt, tiks skaidri noteiktas tās medicīnas iestādes Latvijā –  Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Latvijas Mikroķirurģijas centrs, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca -, kurās pacientes varēs vērsties, lai saņemtu palīdzību, un informācija par krūts rekonstrukcijas programmas pieejamību tiks nodrošināta šo iestāžu mājas lapās un pieejama Nacionālā veselības dienesta informācijas sistēmā. Treškārt, mērķprogrammā būs paredzēti līdzekļi, lai varētu veikt konkrētai pacientei piemērotākās manipulācijas, nevis tikai lētākās, atbilstoši jau spēkā esošajām vadlīnijām.

Programmas īstenošanai  ik gadus nepieciešami līdzekļi, un par šo summu varēs palīdzēt līdz 250 jaunām krūts vēža pacientēm gadā un sniegt iespējami daudz atbalsta tām sievietēm, kas jau gaida krūts rekonstrukciju gadiem.

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla vadītāja, atzīst: “Mēs saņemam lielu atbalstu no sabiedrības, pacienšu biedrībām, ierēdņiem un tiesībsarga, un arī ministrija solījusi atrast risinājumu šai samilzušajai problēmai. Gaidot veselības ministra jauno politikas iniciatīvu, Latvijas krūts vēža pacientes, viņu ģimenes un tuvinieki, kā arī mediķi ir cerību pilni, ka valdība atradīs iespēju, lai, nekavējoties palīdzētu visām Latvijas krūts vēža pacientēm atgriezties pilnvērtīgā dzīvē! Latvijas Republika ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā nav valsts apmaksātas krūšu rekonstrukcijas programmas. Lielisks uzmundrinājums mums nāk no Eiropas Savienības sieviešu organizāciju apvienībām, ar kurām sadarbojamies. Lai atbalstītu Latvijas sievietes un motivētu Latvijas valdību steidzamai pievērsties šī jautājuma risināšanai - pilnā apjomā atjaunot Latvijā krūšu rekonstrukcijas programmu, - uz Latviju ceļos atbalsta vēstules no valstīm, kurās šādas operācijas ir valsts apmaksātas.”

Krūts vēža pacientes atbalsta arī tiesībsargs Juris Jansons, kas mudināja 26. aprīlī tikšanās reizē ar Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīklu, vēža pacienšu organizācijām, ārstiem un ierēdņiem, mudināja valdību šo jautājumu risināt nekavējoties, nevis gaidīt un atlikt uz nākamo gadu.

Pērnā gada nogalē labdarības kampaņas ietvaros Latvijas Mikroķirurģijas centra ārsti labdarības akcijas ietvaros bezmaksas konsultēja vairāk nekā 100 Latvijas sievietes, kuram operācija ir nepieciešama nekavējoties  un veica bezmaksas krūts rekonstrukcijas septiņām sievietēm, sniedzot iespēju atjaunot savu ārējo izskatu, atbrīvoties no psiholoģiskā un fiziskā diskomforta. “Pateicoties labdarības akcijai pirmo reizi mūsu valsts vēsturē Latvijas  krūts vēža pacientes apvienojās, lai aizstāvētu savas tiesības, iesniedzot kolektīvu vēstuli Veselības Ministrijai un Tiesībsargam ar aicinājumu atjaunot krūšu rekonstrukciju programmu. Daudzas pacientes atklāti dalījās savos dzīvesstāstos, video aicinājumā citām sievietēm stāstot, ka no vēža nav jābaidās un, ka krūšu rekonstrukcija ļauj atgriezties pilnvērtīgā dzīvē. Pacientes vairs nepiekrīt pieņemt situāciju, un tas ir neapšaubāmi pārmaiņu priekšnesis”, stāsta Latvijas Mikroķirurģijas centra vadītājs Dr. med. Kalvis Pastars.

Uzziņai:

Krūts rekonstruktīvās operācijas par valsts budžeta līdzekļiem Latvijā tika veiktas no 2000. gada līdz 2009. gada jūnijam. Pēdējos 12 gadus katru gadu Latvijā tiek veiktas vairāk nekā 500 mastektomijas jeb krūts noņemšanas operācijas. Ap 2015. gadu slimnīcas atsāka veikt valsts apmaksātas vienmomenta krūts rekonstrukcijas, bet pacientēm pašām bija jāiegādājas gan audu espanders, gan krūts implants, jo valsts neapmaksāja implantu vērtību.  Savukārt pacientēm, kurām bija nepieciešama atliktā krūts rekonstrukcija, šāds pakalpojums nebija pieejams vispār. Tāpat pakalpojums nebija pieejams sievietēm, kuras nevarēja atļauties samaksāt par audu espanderu un krūts implantu, jo implanta cena sasniedz 500 euro.

Iepriekš minētie atsevišķie gadījumi ir tās pacientes, kurām vienas operācijas laikā ir iespējams veikt krūts mastektomiju un krūts rekonstrukciju ar implantu. Taču, ja pēc krūts mastektomijas ir nepieciešama papildus ķīmijterapija vai staru terapija, tad vienas operācijas laikā nevar veikt krūts mastektomiju un rekonstrukciju. Šajos gadījumos krūts rekonstrukcijas operācija būtu jāveic pēc ķīmijterapijas vai staru terapijas pabeigšanas. Taču šādas rekonstrukcijas operācijas pacientēm nav pieejamas vispār.  

Pat tad, ja sievietes rīcībā ir naudas līdzekļi implanta apmaksai, un ir iespējams rekonstrukciju veikt vienlaikus ar mastektomiju, pašreizējie krūts rekonstrukcijas operāciju apmaksas noteikumi būtiski un nepiedodami ierobežo pacientu iespējas saņemt savlaicīgas un medicīniskām indikācijām atbilstošas krūts rekonstrukcijas. Sievietēm pēc krūts mastektomijas joprojām vai nu netiek vispār veikta krūts rekonstrukcija, vai, ja tiek veikta krūts rekonstrukcija, tad tiek izmantotas lētākās un salīdzinoši vienkāršākās rekonstrukcijas metodes, nevis uz vadlīnijām balstītas atbilstošās metodes ar labu rezultātu ilgstošā laika periodā.

Latvijā 2011. gadā tika apstiprinātas krūšu rekonstrukciju vadlīnijas, kas joprojām ir spēkā. Pašreizējie manipulāciju tarifi un apmaksas noteikumi neļauj ārstniecības iestādēm veikt krūšu rekonstrukcijas, balstoties uz apstiprināto un spēkā esošo vadlīniju priekšrakstiem, jo valsts budžets apmaksā tikai un vienīgi rekonstrukcijas ar implantu, turklāt neapmaksājot pašus implantus. Taču jāņem vērā, ka vienai lielai daļai sieviešu, kurām veikta staru terapija, krūts rekonstrukcija ar implantu nemaz nav piemērota un jau sākotnēji ir pilnīgi skaidrs, ka šādas rekonstrukcijas operācijas rezultāts būs pilnīgi nederīgs, jo audi pēc staru terapijas nesaturēs implantu un tas, vārda tiešā nozīmē, kritīs laukā. Tāpēc šīm sievietēm veikt krūts rekonstrukciju ar implantu ir pilnīgi bezjēdzīgi. Tā ir valsts budžeta naudas pilnīgi nelietderīga iztērēšana, jo pēc staru terapijas rētas dzīst ļoti slikti, implants rada audu izgulējumu un tā rezultātā šīm sievietēm ir jāveic papildus viena vai divas operācijas. Līdz ar to šai daļai sieviešu pēc krūts onkoloģiskās mastektomijas ir jāveic rekonstrukcijas ar rotētu vai mikrovaskulāru audu lēveri. Šāda krūts rekonstrukcija izmaksā dārgāk par rekonstrukciju ar implantu – aptuveni no četriem līdz astoņiem tūkstošiem euro. Krūts rekonstrukcijām ar rotētu vai mikrovaskulāru audu lēveri valsts kopš 2009.gada naudu vispār nav iedalījusi.

12 gadus pēc kārtas nefinansējot pietiekamā apjomā krūts rekonstrukciju mastektomijas gadījumos, vēža pacientēm ir jāizdod vēl lielāki līdzekļi psihisku slimību ārstēšanai, kā arī muskulatūras un asinsrites slimību ārstēšanai, jo krūts mastektomija bez rekonstrukcijas sievietēm ļoti bieži izraisa nepareizu stāju. Savukārt, nepareiza stāja ir cēlonis skeleta deformācijai, muskulatūras un asinsrites slimībām. Bez tam mugurkaula deformācija rezultējās arī ar nervu saknīšu kompresiju, lielo locītavu (gūžas, ceļgalu, pēdas) progresējošu deformāciju un laika gaitā rada invaliditāti un būtisku darba spēju samazināšanos. Krūts neesamība sievietēm rada psiholoģisku pārdzīvojumu, attīsta depresiju, kas noved pie sociālās izolācijas. Līdz ar to abi šie faktori - ķermeņa un gara traucējumi, agri vai vēlu noved līdz invaliditātei un palielina to cilvēku skaitu, kurus jāuztur valstij. Rodoties fiziskiem un emocionāli garīgiem traucējumiem, pacientes valstij izmaksā daudz dārgāk, nekā tad, ja šīm pacientēm valsts savlaicīgi apmaksātu krūts pareizu rekonstrukciju.

# # #

Kontaktinformācija:

Inete Ielīte, Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja

Kontakti:  tālrunis 29493300; e-pasts: inete.ielite@bernuforums.lv

Apbalvos politiķus, kas ar saviem darbiem veicinājuši dzimumu līdztiesību Latvijas pašvaldībās

Rīt, 30. aprīlī, plkst. 14 Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS) attālināti un Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla Facebook kontā šeit notiks Dzimumu līdztiesības balvas pasniegšanas ceremonija, kurā par ieguldījumu sieviešu un vīriešu, meiteņu un zēnu dzīves kvalitātes uzlabošanā jeb dzimumu līdztiesības nodrošināšanā tiks godināti pašvaldību politiķi no visiem Latvijas reģioniem.

Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla (Sieviešu sadarbības tīkls) un Latvijas Pašvaldību savienības aicinājumam nominēt pašvaldību politiķes un politiķus Dzimumu līdztiesības balvai atsaucās dažādu jomu nevalstiskās organizācijas, izvirzot vietējos politiķus, kas ieguldījuši darbu un pašvaldības līdzekļus, lai mazinātu Covid-19 ietekmi, sniedzot palīdzību sievietēm un ģimenēm ar bērniem, nodrošinājuši atbalstu īpaši neaizsargātām grupām (cilvēkiem ar invaliditāti, jaunajām māmiņām, pirmspensijas un pensijas vecuma sievietēm, romiem u. c.), gādājuši par veselību, vardarbības mazināšanu pret sievietēm un bērniem, ģimenei draudzīgas infrastruktūras attīstību, sieviešu līdzdalību un pārstāvniecību sabiedrības dzīvē, darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Inete Ielīte, Sieviešu sadarbības tīkla valdes priekšsēdētāja: “Dzimumu līdztiesības balvas mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem un novērtēt politiķu ieguldījumu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Savienības un ANO konvencijās nostiprinātajām dzimumu līdztiesības vērtībām. Balvu tradicionāli pasniedz pirms pašvaldību vēlēšanām, novērtējot Latvijas pašvaldību politiķu ieguldījumu dzimumu līdztiesības jautājumu risināšanā laikā no 2018. līdz 2021. gadam. Balva pašvaldību politiķiem tiek piešķirta jau trešo reizi.”

“2021. gada Dzimumu līdztiesības balvu projektā “Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā” līdzfinansē EEZ un Norvēģijas grantu programma “Aktīvo iedzīvotāju fonds”, atzīstot, cik svarīga ir līdztiesība un sieviešu aktīva dzīves pozīcija. Sadarbībā ar Labklājības ministriju no šī gada Dzimumu līdztiesības balva ar ministres R. Petravičas atbalstu kļuvusi par kopīgu – nevalstisko organizāciju un valsts pasākumu, kas iekļauts Plāna sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu tiesību un iespēju veicināšanai 2021.-2023.gadam,” informē Inete Ielīte.

Žūrijā pašvaldību politiķu ieguldījumu vērtēja Sieviešu sadarbības tīkla valdes locekles, Latvijas Pašvaldību savienības ģenerālsekretāre Mudīte Priede un neatkarīgi eksperti – Tiesībsargs Juris Jansons un žurnāla “Mājas Viesis” galvenā redaktore Dace Terzena.

Dzimumu līdztiesību balvas svinīgās ceremonijas dalībniekus iepriecinās Labas gribas vēstnieks trombonists Vairis Nartišs un romu folkloras ansamblis “Ame Roma”. Klausītājiem un skatītājiem būs iespēja dzirdēt stāstu par balvas vēsturi, tās ieguvējiem, žūriju un arī šā gada balvas stāstu mākslinieces Marutas Raudes piemiņai un jauno balvas identitāti, ko veidojis mākslinieks Ģirts Semēvics.

Balvas kopā ar žūriju attālināti pasniegs labklājības ministre Ramona Petraviča, LPS priekšsēdis Gints Kaminskis un iepriekšējās Dzimumu līdztiesības balvas laureāts Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums.

Pasākums tiek īstenots projekta “Sieviešu iesaiste savu interešu aizstāvībā” ietvaros, to finansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija caur EEZ un Norvēģijas grantu programmu “Aktīvo iedzīvotāju fonds”.

Programma_DzLbalva-publiskosanai-1.doc

Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls aicina pieteikt kandidātus Dzimumu līdztiesības balvai

Biedrība aicina kolēģus NVO sektorā nominēt pašvaldību politiķes un politiķus Dzimumu līdztiesības balvai, iesniedzot pieteikumus līdz 2021. gada 23. aprīlim šeit saite uz anketu.  

Balva tiek pasniegta sadarbībā ar Latvijas Pašvaldību Savienību, tās mērķis ir veicināt sabiedrības izpratni par dzimumu līdztiesības jautājumiem un novērtēt politiķu ieguldījumu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas Savienības un ANO Konvencijās nostiprinātajām dzimumu līdztiesības vērtībām. Dzimumu līdztiesības balva šogad pašvaldību politiķiem tiks pasniegta jau trešo reizi, un tā tradicionāli tiek pasniegta pirms pašvaldību vēlēšanām.

Latvijas nevalstiskās organizācijas aicinātas nominēt politiķus, kas ieguldījuši darbu un pašvaldības līdzekļus, lai mazinātu COVID-19 ietekmi, sniedzot palīdzību sievietēm, ģimenēm ar bērniem, nodrošinājuši atbalstu īpaši neaizsargātām grupām (cilvēki ar invaliditāti, jaunās māmiņas, pirmspensijas un pensijas vecuma sievietes, romi u.c.), lai īstenotu veselības veicināšanas pasākumus, it īpaši sievietēm, veicinātu vardarbības pret sievietēm un bērniem mazināšanu, ģimenei draudzīgas infrastruktūras attīstību, veicinājuši sieviešu līdzdalību un pārstāvniecību sabiedrības dzīvē, veicinājuši sieviešu ekonomiskā stāvokļa uzlabošanu, darba un privātās dzīves līdzsvaru.DzLB_nolikums__LSOST_LPS.docx

Latvijas sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls Rīgas Domes ārkārtas vēlēšanās aicina veidot līdzsvarotu pārstāvniecību


Biedrība aicina kolēģus NVO sektorā, gatavojoties šī gada 29. augusta Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām, īpašu uzmanību pievērst sievietēm partiju sarakstos un visus topošos deputātus aicināt apņemties aizstāvēt sieviešu un meiteņu tiesības, nodrošināt vienlīdzīgu sieviešu un vīriešu pārstāvniecību varas pozīcijās un visos lēmumu pieņemšanas līmeņos, strādājot Rīgas Domē.

Apskatot Centrālās Vēlēšanu komisijas datus redzams, ka Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kandidātu sarakstos ir tikai 29.4% sieviešu, tikai divām no 15 partijām ir sievietes - mēra kandidātes.  Biedrība padziļināti analizēja tās deviņas partijas, kurām saskaņā ar SKDS partiju reitingu ir iespēja pārvarēt 5% robežu. Vairāk informācijas - pielikumā.

Aicinajums_balsot_par_sievieti.docx











I.Ielīte uzrunā ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteju (CEDAW) par sieviešu situāciju Latvijā  2020. gada 10.februārī

Vairāku Latvijas NVO vārdā - Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkla, Latvijas Pretnabadzības tīkla,  Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija “SUSTENTO" - vārdā I.Ielīte uzrunāja ANO Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komiteju tās sesijā Ženēvā 2020. gada 10.februārī. Uzrunā tika akcentēts pirmspensijas vecuma sieviešu, sieviešu ar invaliditāti un romu sieviešu stāvoklis Latvijā, akcentējot, ka ievainojamāko sieviešu grupu balsis netiek sadzirdētas lēmumu pieņemšanas līmeņos un nav pieejams finansējums sieviešu NVO darbam. Biedrība arī iesniedza Ēnu ziņojumu CEDAW komitejai ar plašāku ieskatu Latvijas sieviešu realitātē un priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

Oral_statement_CEDAW

No 2020. gada 1. janvāra līdz 31.oktobrim biedrība īsteno projektu "Aizstāvot Latvijas sieviešu tiesības un stiprinot dzimumu līdztiesības politiku nacionālā un Eiropas līmenī – 2020.gada programma" (Nr. 2020.LV/NVOF/MIC/046). Biedrība veicinās vienādu tiesību, iespēju un pienākumu nodrošināšanu starp vīriešiem un sievietēm Latvijā, dzimumu līdztiesības principu integrēšanu visās rīcībpolitikas sfērās, prioritāri - sieviešu pārstāvniecība politikā, sabiedrības veselība un sievietes drošība., pārstāvot LSOST dalīborganizāciju viedokļus. Projekta ietvaros tiks nodrošināts kvalitatīvs konsultāciju process starp pilsonisko sabiedrību un lēmumu pieņemšanas institūcijām pašvaldības, valsts un Eiropas Savienības līmenī. Tiks nodrošināta biedrības dalība ES līmeņa platformā Eiropas Sieviešu lobijā, būtiskajās dzimumu līdztiesības politikas darba grupās – Latvijas Dzimumu līdztiesības komitejā, Iekšlietu, Tieslietu, Ārlietu ministrijas darba grupās.Tiks sagatavoti ieteikumi valsts un pašvaldības rīcībpolitikas veidotājiem un c. Projekta rezultātā tiks nodrošināta sieviešu tiesību aizstāvības un dzimumu līdztiesības sabiedrisko organizāciju atpazīstamība un veicināta to darbības ilgtspēja.

Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Projekta aktivitāšu saturs ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par aktivitāšu saturu atbild Latvijas Sieviešu nevalstisko organizāciju sadarbības tīkls. 

 .